Savukārt “sarkanajā” režīmā pakalpojumi būtu pieejami visiem, un šajā zonā, pēc veselības ministra sacītā, būtu pieejami pamatpakalpojumi – mazie pārtikas veikali, aptiekas, sabiedriskais transports.
“Sarkanajā zonā” būtu stingras drošības prasības. Atklājot būtisku Covid-19 saslimstības pieaugumu, tiktu ierobežota vai apturēta pakalpojuma sniedzēja darbība vai arī pārcelta uz “daļēji drošo” vai “drošo zonu”.
Ja situācija kļūs dramatiski sliktāka, būs kritisks Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, pakalpojumi iekštelpās, kā arī darbs klātienē notiks tikai “drošajā zonā” vai “daļēji drošajā” vidē arī bērniem līdz 12 gadu vecumam. Mazie veikali pāries uz darbu “daļēji drošajā zonā”, bet lielie veikali strādās tikai “drošajā zonā” – tātad būs pieejami tikai tiem, kas kas ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, liecina VM prezentācija.
Gadījumā, ja tiks konstatēta būtiska Covid-19 izplatība skolās, varēs lemt pārtraukt interešu vai profesionālās izglītības nodarbības, izņemot individuālās vai ārtelpas nodarbības. Izglītība klātienē plānota maksimāli ilgi.
Ministrs sacīja, ka VM modificēto “luksofora principu” pieņemšanai plāno virzīt nākamajā valdības sēdē, kad arī plānots iesniegt drošības prasības, kā arī noteikumus par obligātu vakcināciju pret Covid-19 trīs profesiju pārstāvjiem – medicīnā, izglītībā, kā arī sociālās aprūpes jomā strādājošajiem.
Plānots, ka jaunās drošības prasības stāsies spēkā 11. oktobrī – pakalpojumu sniegšana “daļēji drošajā” un “drošajā” vidē. Tiem, kas nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, darbam nepieciešamie testi būs jāapmaksā no savas kabatas.
Plānots, ka 1. novembrī stāsies spēkā prasība par obligātu Covid-19 vakcināciju minētajās trīs jomās. Pārejas posms vismaz trīs nedēļu garumā ir pietiekams laiks, lai attiecīgo profesiju pārstāvji paspētu sapotēties pret Covid-19, sacīja veselības ministrs.
Ministrijas pieeju atbalsta arī uzņēmēju un darba devēju organizācijas. Paredzētie noteikumi nebūšot asas prasības, bet mudinājums kopējās drošības vārdā pieņemt lēmumu par labu vakcīnai. Šādu pieeju pastiprina arī dati par nevakcinēto smagāku un teju trīskārt biežāku saslimšanu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) ģenerāldirektors Juris Binde.
“Testu veikšanu var atļaut izmantot tikai, pirmkārt, laika periodā, līdz stājas spēkā tiesības darba devējiem ierobežot nevakcinētu darbinieku piedalīšanos ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā.
Otra iespēja ir testēšanu izmantot bērniem. Pretējā gadījumā jebkuras atkāpes par labu testiem vājina mūsu kopējās pozīcijas sasniegt mērķi par maksimālo vakcinācijas procentu, lai iegūtu kolektīvo imunitāti,” sacīja LMT vadītājs.
Pēc veselības ministra teiktā, runāt par Covid-19 drošības pasākumu atvieglošanu vai atcelšanu varēs tad, kad pret Covid-19 būs vakcinēti 70%–75% iedzīvotāji vecumā no 12 gadiem, kā arī saruks hospitalizēto skaits slimnīcās.
Ekspertiem bažas par noteikumu efektivitāti
Tikmēr Operatīvās vadības grupas (OVG) piesaistītās ekspertu grupas pārstāvis Vladislavs Vesperis norādīja uz ekspertu bažām, ka piedāvātie pasākumi var nebūt pietiekami efektīvi Covid-19 saslimstības pieauguma apturēšanai. Pēc ekspertu domām, vairāk būtu jākoncentrējas uz “zaļo režīmu”, to paplašinot un attiecīgi sašaurinot “dzelteno režīmu”.
Tāpat ekspertu ieskatā noteikti būtu jāpastiprina drošības pasākumu ievērošanas kontrole, sacīja Vesperis.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis to uzsvēra arī Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums”, norādot, ka pat tikai tad, ja vispār ierobežojumu ievērošana tiktu kontrolēta, tos, iespējams, ievērotu labāk.
Profesors arī akcentēja, ka oktobrī, kad jaunajiem noteikumiem paredzēts stāties spēkā, reālā situācija ar Covid-19 saslimstību un slimnīcu noslodzi varētu atbilst tai, ko ministrijas plāns sauc par galēji kritisku, kur ir samērā radikāli soļi – stingri ierobežojumi.
Briģis sacīja, ka ir grūti atbildēt, kurš bija pareizais un sabiedrībai pieņemamais brīdis, lai pastiprinātu Covid-19 ierobežojumus. Viņš arī norādīja, ka gatavošanās saslimstības pieaugumam bija, jo slimnīcās tika palielināts nodrošinājums.
Pēc Briģa teiktā, eksperti un politiķi ir vienisprātis, ka noteiktās profesijās vajadzētu būt pienākumam vakcinēties pret Covid-19.
Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji dažādi vērtē Veselības ministrijas piedāvāto plānu par ieeju lielākos veikalos ar sertifikātu par vakcināciju pret Covid-19 vai izslimošanu, vai negatīvu testa rezultātu. Lielākoties izskan viedoklis, ka tas būtu pārspīlēti, vienlaikus izskan atbalsts šādam scenārijam Covid-19 izplatības risku mazināšanai.
VINAM NAV PLANA, MA TO PASHU VECO. tA NOSEKSOJIES, KA NESPEJ DOMAT