Bet tas, ka Covid-19 saslimšanas gadījumā viņam varētu būt pneimonija un tik viegli mājās ar viņu nebūs iespējams tikt galā, dažādi tie scenāriji var būt. Mājās vai stacionārā, arī tā varētu sanākt. Un to mēs redzam ne tikai Latvijā. (..) Amerika ļoti daudz ir lietojuši šo “Janssen” no vīrusvektora vakcīnām. Viņi redz to pašu,” pastāstīja Zavadska.
Latvijas situācijā tās nav labas ziņas, jo “Janssen” vakcīnu ir izvēlējušies ļoti daudzi. Līdz šim to saņēmuši vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā 20% no vakcinētajiem. Papildu vakcinācija līdz šim būtu bijusi jāsaņem jau vismaz 108 tūkstošiem no viņiem. Taču to saņēmuši vien ap 6400, kas ir niecīga daļa.
Nacionālajā veselības dienestā gan norāda, ka 14% cilvēku pirms vai pēc vakcinācijas ar “Janssen” arī izslimojuši Covid-19. Uz viņiem vajadzība pēc papildu potes neattiecas.
Tātad bez pietiekamas aizsardzības, bet ar sertifikātu un apziņu, ka ir vakcinēti, ir tuvu 90 tūkstošiem cilvēku. Un šis skaits turpina pieaugt.
Panākt, ka viņi vakcinējas vēlreiz, ir kārtējais izaicinājums, jo liela daļa cilvēku būs grūti uz to motivējami.
Motivēt un atkārtot izbraukuma vakcināciju
To novērojuši vakcinācijā iesaistītie. Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” direktore Anita Kamenščikova pastāstīja:
“Ja mēs paskatāmies vakcinācijas struktūru, ir zināmas likumsakarības. Pirmie 40% Latvijas iedzīvotāju aizgāja vakcinēties ļoti ātri. Tie ir tie cilvēki, kas gribēja, kas saprata, kas ticēja medicīnai, kas ticēja farmācijai un saprata, ka ir jāiet.
Un tie ir tie, kas rada to lielāko īpatsvaru, kas interesējas par balstvakcīnu. “Janssen” vakcīnu parasti izvēlējās jauni cilvēki vai arī piespiedu mehānisma rezultātā piekritušie ar domu, ka viņi ievilks ķeksīti un viss notiks.”
Ir gan arī organizatoriski šķēršļi tikt pie papildu potes ar “Janssen” vakcinētajiem. Šo vakcīnu daudzi saņēma izbraukuma vakcinācijā speciālajos autobusos. Rekomendētās papilddevas dēļ speciālus izbrukumus uz tām pašām vietām vakcinācijas procesa organizatori šobrīd nerīko. Un arī vietvaru līmenī aktīvi aicinājumi neizskan.
Līdz ar to pie papildu potes tiek tie, kas paši gatavi meklēt iespējas. Un arī – ja tiek uz vakcinācijas vietām.
Tieši “Janssen” ērtības dēļ, kā vienas devas vakcīnas izmantoja pansionātos, patversmēs un mājas vakcinācijā. Taču tagad arī šīs vietas tomēr būtu otrreiz jāapbraukā.
“Tā bija arī no Imunizācijas padomes tāda stingra rekomendācija. Jo tie, kas ir mājās, viņi ir mājās veselības problēmu dēļ. Un viņiem jau mēs zinām, ka, ja viņi inficēsies, kāds atnesīs uz mājām, tur nepatikšanas varētu būt lielākas,” sacīja Zavadska.
Apbraukāt sociālās aprūpes namus, lai veiktu balstvakcināciju, plānots novembra beigās un decembrī.
Taču pieteikties uz atkārtotu vizīti pie tiem, kas vakcinēti mājās, ja noteiktais laiks ir pagājis, pagaidām no vakcinācijas organizatoru puses nav plānots. Tas gan neizslēdzot, ka cilvēki paši var pieteikties un pie viņa aizbrauks.
Pamatuzdevums – primāra vakcinācija
Taču šobrīd pamatuzdevums joprojām esot paplašināt pirmreizējās vakcinācijas aptveri.
“Mēs skatāmies kopā tos visus resursus, plānojot arī to nedēļas ietvaros, kāda ir ārstniecības iestādēm tā kapacitāte. Un balansējot ar ārstniecības iestāžu iespējām. Tas, ka mēs noteikti kādā brīdī uzrunāsim, noteikti, kā tas bija pie šīs pirmreizējās vakcinācijas, noteikti arī būs pie šīs balstvakcinācijas,” sacīja Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.
Uz to norādīja arī poliklīnikas “Aura” direktore. “Šobrīd tas mūsu uzdevums, ko Veselības ministrija, vakcinācijas birojs, valdība mums stāda priekšā, tas ir izvakcinēt riska grupas, izvakcinēt vismaz bāzi. Un šodien ir uzdevums vakcinēt mājās esošos seniorus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām tieši ar pamata vakcināciju.
Lasi arī: Šajos gados dzimušajiem pēc austrumu horoskopa 2022. jaunais Tīģera gads dos spēku un iespējas lieliem panākumiem
Tieši pamata. Bet paies laiks, kad mēs ar šo uzdevumu tiksim galā un mēs protams, pievērsīsimies balstvakcinācijai,” sacīja Kamenščikova.
Plāno dāvanu kartes, bet ne obligātu prasību
Par to, kā mudināt cilvēkus saņemt papildu vakcināciju, gan tiekot domāts. Revakcinācijas veicināšanai īpaši riska grupām varētu piedāvāt motivējošus labumus, piemēram, dāvanu kartes, ko var izmantot aptiekās. Apspriedei uz koalīcijas galda šis priekšlikums varētu nonākt jau tuvākajā laikā, atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”).
Padarīt balsta vakcināciju obligātu gan pagaidām neapsver, jo šis būtu jāvērtē Eiropas zāļu aģentūrai.
“Janssen ir reģistrēta kā vienas devas vakcīna. Tas nav mainījies. Zāļu reģistrācija ir vienai devai. Tas arī ir tas, kas atbild uz jautājumu, vai tas ir vai nav obligāti. Tas nav noteikti obligāti, tas ir ļoti, ļoti vēlams,” norādīja ministrs.
“Janssen” vakcīnai arī bez papildu potes vakcinācijas sertifikāts joprojām būs derīgs, pat ja labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu tas īsti vairs neapliecina. Veselības ministrs norāda, ka šobrīd netiek lemts pretēji. Bet tāds brīdis varot pienākt, jo situācija ir mainīga.
Tā kā sertifikāta darbība no balstvakcinācijas esamības vai neesamības šobrīd nav atkarīga, vakcinācijā iesaistītie atzinuši, ka šobrīd motivācija doties pēc papildu potes gan “Janssen”, gan pārējo vakcīnu gadījumā ir tiem, kas to dara veselības dēļ. Tādēļ svarīgi arī būtu biežāk uzsvērt, kādēļ vispār vakcinācija ir vajadzīga. Un sertifikāts vai lielākas iespējas sadzīvē ir tikai pakārtots jautājums, bet galvenais ir lielāka drošība par spēju tikt galā ar slimību.
KONTEKSTS:
Gausā vakcinācija pret Covid-19 bija viens no iemesliem saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, kā dēļ bija noteikts “lokdauns”. Tiesa, oktobrī pieauga un pašlaik turas samērā augsts vakcinācijas temps.
Līdz novembra vidum Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 kursu noslēguši 60% iedzīvotāju. Tikmēr Rus.lsm.lv vēsta, ka Latvijā iezīmējas vakcīnu deficīts, kas gan tas nav tik akūts.
[…] Raidījums atklāj svarīgus jaunumus visiem, kuri potējušies ar Janssen vakcīnu […]