Tiesa Latvijā skatījusi pirmo sūdzību par pienākumu vakcinēties pret Covid-19

Prasītāji tiesas sākumā gan lūdza tiesu aizliegt medijiem to ierakstīt, norādot, ka tiek skarta privātā dzīve un ap šo lietu izvērsta pārāk liela ažiotāža. Tomēr tiesa pēc nelielas apspriedes lēma, ka preses pārstāvji audio ierakstus drīkst veikt, bet video atļauts rādīt tikai ar aizklātām prasītāju sejām.

Atbild uz jautājumiem

Lielāko daļu no tiesas sēdes Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra eksperti ar argumentiem un statistikas datiem atbildēja uz prasītāja Rucku ģimenes interesējošiem jautājumiem par vakcināciju, tās ietekmi uz veselību, pienesumu pandēmijas apkarošanā, blakusparādībām.

Tāpat atbildes bija par iespēju turpināt darbu attālināti, bet, ja to nav iespējams darīt, piemēram, vīra gadījumā, kurš ir sabiedriskā transporta šoferis, tad regulāri testējoties un norobežojot darba vietu no pasažieriem.

Sandra Rucka kā pilnvarotā persona runāja visas ģimenes vārdā un uzdeva vienu jautājumu pēc otra, taujājot pēc statistikas datiem un paskaidrojumiem:

„Man ir jautājums, vai ir statistika, cik sabiedriskā transporta šoferi ir saslimuši ar Covid-19? Cik daudz no pirmskolas pedagogiem ir saslimuši ar Covid-19 ņemot vērā, ka viņi visu laiku strādā klātienē?

Es saprotu, ka netiek pieņemts tāds fakts, ka cilvēks var būt vesels, nepotējies un nepārnēsāt infekciju.”

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs ar statistikas datiem un to analīzi argumentēti atbildēja teju uz visiem lietas iesniedzēja jautājumiem. „Paskatīties uz cilvēku un pateikt, ka šis cilvēks nekad nesaslims, nevar. Pedagogiem pirmskolas izglītības iestādēs būs saslimšanas gadījumi un daudz.

Satrauc blakusparādības

Mēs nepārtraukti strādājam ar pirmskolas izglītības iestādēm. Ir karantīnas, iestāžu slēgšana un personāla trūkums. Ja es pareizi pieņemu jūsu viedokli: ir cilvēki, kas var nesaslimt un viņiem nevajag vakcināciju.

Bet uz cilvēka tas nav rakstīts, ka viņam nevajag vakcināciju, jo viņš nekad nesaslims. Visticamāk, viņš saslimst,” skaidroja Perevoščikovs.

Sandru Rucku un viņas ģimeni satrauc arī fakts par to, cik daudziem no vakcīnas ir blakusparādības un cik tas ir bīstamas veselībai. Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ineta Popēna tiesā norādīja, ka līdz 1.novembrim vakcinācija ir veikta nedaudz vairāk par vienu miljonu reižu, skaitot katru vakcīnas devu kā atsevišķu reizi.

„Uz šo vakcinācijas gadījumu skaitu ir saņemti 545 ziņojumi par būtiskām blakus parādībām. Būtiskas blakus parādības ir tādas, kas rada nepieciešamību pacientu hospitalizēt, izraisa darba nespēju un citas būtiskas situācijas. Protams, ir arī daži gadījumi, kad cēloņsakarība ar vakcināciju ir konstatēta. Tas ir normāli. Nav nevienas zāles, kurām blakus parādību nebūtu. Bet šīs blakus parādības ir jāvērtē kontekstā ar risku, ko rada Covid-19 slimība,” skaidroja Popēna.

Pirmdien tiesa lietu izskatīja pēc būtības un spriedumu sola paziņot sestdienā, 13.novembrī.

Jāpiebilst, ka Administratīvajā rajona tiesā ir saņemti vēl apmēram 40 pieteikumi par valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19, un pieteikumu skaits turpina palielināties. Šonedēļ Ministru kabinets sēdes slēgtajā daļā plāno apstiprināt paskaidrojuma rakstus Administratīvajai rajona tiesai 42 lietās, kas saistītas ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāta noteikšanu par obligātu darba pienākumu veikšanai.

Administratīvā tiesa var atcelt rīkojuma punktu tikai attiecībā uz konkrētiem iesniedzējiem, nevis kopumā.

Arī Satversmes tiesā saņem pieteikumus par pienākumu vakcinēties pret Covid-19, un līdz šim saņemti jau vairāki desmiti šādu pieteikumu. Tomēr, ņemot vērā, ka pienākums iekļauts valdības rīkojumā, nevis noteikumos, šādu lietu skatīšana nav Satversmes tiesas kompetencē.