Tāpat arī jāņem vērā, ka vakcinācija pret infekcijas slimībām ir visā pasaulē plaši izmantota un atzīta prakse, kas ir svarīgs līdzeklis sabiedrības veselības aizsardzībai.
Valstu politika ir arī stipri atkarīga no sabiedrības attieksmes, piemēram, ir valstis, kurās nav nepieciešams noteikt vakcinācijas pienākumu, jo ir pietiekami augsta brīvprātīga vakcinācija, kamēr citās valstīs šī aptvere ir nepietiekama, lai nodrošinātu pūļa imunitāti, klāstījis Jansons.
Viņaprāt, obligāta vakcinācija pret Covid-19 patlaban būtu atbilde uz neatliekamo sociālo vajadzību aizsargāt indivīdu un sabiedrības veselību pret Covid-19 plašo izplatību un samazināt saslimstības līmeni. Ja brīvprātīga vakcinācijas politika nav pietiekama, lai sasniegtu un saglabātu pūļa imunitāti, ir pamats ieviest obligātu vakcinācijas politiku, lai panāktu atbilstošu aizsardzības līmeni.
Lasi arī: Latvijā izskan informācija par “militārā lokdauna” scenāriju – lūk Veselības ministrijas skaidrojums
Šī ierobežojuma samērīguma vērtēšanā svarīgi esot arī ņemt vērā to, ka Covid-19 vakcīna ir pārbaudīta, droša un efektīva. Vienlaikus, paredzot vakcinēšanās pienākumu, jānodrošina arī iespējas personai tikt atbrīvotai no šī pienākuma, piemēram, kontrindikācijas dēļ, tāpat arī jābūt pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Regulējumam jāļauj iestādēm elastīgi reaģēt uz epidemioloģisko situāciju un medicīnas zinātnes un farmakoloģijas attīstību, kā arī jābūt pieejamam kompensējošam mehānismam vakcinācijas izraisītu veselības traucējumu gadījumā, uzskata Jansons.
Viņš minēja, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, bet pienākuma izpildi var nodrošināt netieši, piemēram, liedzot kādus pakalpojumus nevakcinētajiem. Tomēr viņš norādīja, ka ir stipri apšaubāma šādu pasākumu efektivitāte noteiktām personu grupām Latvijā Covid-19 kontekstā.
Svarīgi, ka personām nevarētu tikt liegti būtiski valsts pakalpojumi, bet jebkādu soda naudu uzlikšana, piemēram, īpaši apdraudētajai pensionāru grupai, varētu būt nesamērīga.
“Izvēloties sabiedrības grupas, pret kurām varētu tikt attiecināts vakcinēšanās pienākums, to lokam ir jābūt skaidram un ir jāņem vērā arī vispārējie tiesību principi, piemēram, vienlīdzības princips – identificējot salīdzināmas grupas, nedrīkstētu būt patvaļīgs lēmums. Tāpēc arī vajadzētu būt skaidriem kritērijiem, kā un kādēļ kāda grupa izvēlēta,” akcentējis tiesībsargs.
Kā ziņots, valstī līdz 15.novembrim izsludināts “lokdauns” Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Nožēlojami. Neaizmirsti, janson, ka uzspiesta tiek līdz galam nepārbaudīta substance, kas jau vairākus desmitus tūkstošus cilvēkus ir guldījusi kapā un vairākus simtus tūkstošus pataisījusi no veseliem cilvēkiem par invalīdiem uz mūžu. Katram saprātīgam cilvēkam ir zināms, kā uzturēt savu imūno sistēmu un kopējo veselību ideālā kārtībā. Šitās pasakas par vakcināciju kā vienīgo un pareizo ceļu var stāstīt saviem bērnien.
[…] Beidzot arī Tiesībsargs paudis savu atzinumu par obligātās vakcinācijas politiku Latvijā […]
Kas Jums, Janson, ļauj apgalvot, ka “Covid-19 vakcīna ir pārbaudīta, droša un efektīva”? Es personīgi pazīstu 3 cilvēkus, kuri cietuši smagi no C19 vakcīnām.
6.pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)
Stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu (svinīgo solījumu) Saeimas sēdē:
“Es, …………, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.”
Jau taisaties kerties klat berniem bernudarzos!Kaut jus kropli!Pameginiet!
Tu esi arsts? Merglis!
[…] Beidzot arī Tiesībsargs paudis savu atzinumu par obligātās vakcinācijas politiku Latvijā […]