Monta Madelāne, RAKUS bīstamo infekciju nodaļas vadītāja
“Vidējais Latvijas cilvēks ne vienmēr ir attiecies uzmanīgi pret savu veselību. Visbiežāk tie ir dekompensēti cukura diabēti un sirds slimības, kas ilgstoši nav ārstētas.
Ja tam vēl uzslāņojas Covid-19 infekcija, tas pavelk līdzi arī citu orgānu mazspējas. Ja vēl pievienojas kārtīgs plaušu bojājums, iespēja izdzīvot paliek aizvien niecīgāka.”
Un tad rodas jautājums – no kā cilvēks īsti miris?
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) izveidota darba grupa, kas vērtēs Covid-19 nāves gadījumus. Tās vadību uzņēmusies profesore Ludmila Vīksna.
Viņa TV3 Ziņām skaidro, ka nešaubīgi nāves cēloni var pateikt tikai ārējo faktoru gadījumā – pēkšņa trauma, notriekts ar auto vai izlēcis pa logu. Tad vairs nav svarīgi, ka cilvēkam bijis diabēts. Ar infekcijām ir krietni sarežģītāk.
Lasi arī: Mārtiņa Brauna ģimene vēršas pie sabiedrības ar paziņojumu
Ludmila Vīksna, RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste
“Cilvēki nonāk slimnīcā dažādu problēmu dēļ, bet tā kā esam tik ļoti nodarbināti ar Covid-19, visus testējam uz šo vīrusu. Bieži atklājas, ka cilvēkam ir arī tas.
Nereti pat esam izbrīnīti, ka pacientam ir arī vīruss. No tā atkarīgi epidemioloģiskie apstākļi, bet nāve var būt pilnīgi neatkarīga no tā. Protams, var būt arī savādāk.”
“Visiem cilvēkiem, kas nomiruši un kuriem ir SARS-CoV-2 vīruss, miršanas apliecībā rakstām, ka līdzdalībnieks ir šis konkrētais vīruss. Un tad ir jāšķetina,” skaidro RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste.
Un paraugi miršanas apliecībām ir uz vairākām lapām. Tur nāves cēlonim atvēlēta ne viena vien ailīte, kas visas ārstam arī rūpīgi jāaizpilda.
Pēc “Eurostat” datiem, septembrī Latvijā nomira par 16,3% vairāk cilvēku nekā šai pašā mēnesī vidēji pēdējo piecu gadu laikā. Lietuvā šis rādītājs bija divreiz augstāks (+31,5%), arī igauņiem mirstība bijusi lielāka (+20%). Savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija +12,1%. Tiesa, pandēmijas pīķis mūs sasniedza oktobrī un novembrī. Šos datus “Eurostat” vēl nav apkopojis.
Tomēr korelācija starp vakcināciju, īpaši, senioru vidū, un nāvēm valstu starpā gan ir nepārprotama.
Savus secinājumus Austrumu slimnīcas ekspertu grupa sola agrā pavasarī.
Jautājums, kāpēc tik daudz ielaistas slimības veciem cilvēkiem. Tādēļ, ka viss seko viena vaina pēc otras. Slimojam ar onkoloģiskām slimībām , starojam, ķīmijas terapijas, pieci gadi jādzer vēl zāles, diemžēl pašas prastākās, ( paldies NVD) , ko tas nodara organismam ,es domāju visi saprot. Un pamazām pieslēdzas nākošās kaites. Ko tad brīnīties.
[…] Latvijas ārsti skaidro, kāpēc Latvijā ir krietni augstāka mirstība no Covid-19 nekā daudzviet… […]