Kā konflikti ietekmē mūsu veselību – ja dzīvē bieži sanāk strīdēties, tad obligāti izlasi

Gremošanas sistēma

Visvairāk cieš kuņģis. Nervi un neironu tīkli, kas regulē kuņģa muskuļa darbību, stresa laikā maina savas reakcijas un aktivitāti. Attīstās sāpes, parādās vēdera uzpūšanās, slikta dūša un vemšana. Tieši šī iemesla dēļ daudzi cilvēki sūdzas par sāpēm vēderā pēc strīda ar mīļajiem.

Lasi arī: Īpaša diena: kurš datums 2022. gada maijā katrai zīmei būs vislaimīgākais un veiksmīgākais

Turklāt konfliktu dēļ tiek traucēta aknu darbība – lai nodrošinātu organismu ar pietiekami daudz enerģijas, kas nepieciešama organisma aizsardzībai, tā palielina glikozes ražošanu. Nelielas stresa situācijas tik ļoti neietekmē cukura līmeni asinīs, taču ilgstošs stress ir viens no 2. tipa diabēta attīstības vaininiekiem.

Reproduktīvā sistēma

Regulāras stresa un konfliktsituācijas samazina libido. Šo faktu apstiprina vairāk nekā simts eksperimentu un pētījumu. Iemesls ir tajā pašā stresa hormonā – kortizolā. Tā pastāvīga ražošana samazina testosterona līmeni vīriešu asinīs, izraisot spermas daudzuma un kvalitātes pasliktināšanos, kā arī pilnīgu vīriešu spēka zudumu.

Runājot par sievietes ķermeni, hroniska emocionāla pārslodze, kas rodas strīdu un dažādu konfliktu laikā, izjauc menstruālo ciklu. Menstruācijas ir daudzkārt sāpīgākas un smagākas. Tajā pašā laikā var pastiprināties arī menopauzes fizioloģiskie simptomi.

Imunitāte

Pieļaujamās robežās stress ir obligāts. Tas stiprina un stimulē imūnsistēmu, palīdz paātrināt brūču dzīšanas procesu un ir nepieciešams veiksmīgai cīņai ar dažādām infekcijas slimībām. Taču regulāra stresa hormonu izdalīšanās asinīs negatīvi ietekmē visu ķermeni un katru tā sastāvdaļu atsevišķi.

Lasi arī: “Līgavainis vēlas uzaicināt savu bijušo sievu uz mūsu kāzām, bet es esmu pret to”

Atrodoties hroniska stresa stāvoklī, cilvēks zaudē lielāko daļu savu spēku. Biežāk nekā citi cieš no vīrusu slimībām, ir uzņēmīgāka pret gripu, saaukstēšanos un citiem negatīviem faktoriem. Vājas imūnās aizsardzības dēļ mainās arī emocionālais stāvoklis, un tas ne tuvu mainās uz labo pusi.

Psiholoģiskās problēmas

Bieža ķilda ar ģimeni un draugiem, konflikti darbā ar kolēģiem un cits stress var izraisīt smagus psihiskus traucējumus, tostarp depresiju, neirozes un uzvedības traucējumus. Turklāt palielinās iespēja saslimt ar alkohola un narkotiku atkarību, it īpaši, ja tam ir visi priekšnoteikumi.

Ja darba kolektīvā ir noticis konflikts, cilvēks, kurš saņēmis neapmierinošu rezultātu, var atkāpties sevī, zaudēt ticību saviem spēkiem un uzskatīt, ka visa pasaule ir paņēmusi pret viņu ieročus. Un rezultātā cietīs viņa personīgā attīstība.

Ko darīt?

Cilvēka dzīve nav iespējama bez konfliktiem. Galu galā mēs nedzīvojam vakuumā, bet gan sabiedrībā, kurā katru dienu mums ir jāsaskaras ar citu cilvēku viedokli un jāaizstāv savs viedoklis. Sabiedrība, kā zināms, mums diktē noteikumus un normas, kas dažkārt ir pretrunā ar mūsu interesēm.

Protams, no pilnīgi konfliktsituācijām izvairīties neizdosies (kā jau minēts, konflikti ir mūsu pastāvēšanas neatņemama sastāvdaļa). Bet jūs varat samazināt to negatīvo ietekmi uz ķermeni. Tam ir domāti psihologi.